Mazvērtība un es

    Man vārds mazvērtība jau ir dziļi noriebies, taču tas tik bieži sevi atgādina un uzpeld kā nevēlams viesis manā ikdienā. Tā nozīme manā dzīvē joprojām nav pazudusi, lai gan tagad māku tai prasmīgāk stāvēt pretī. Kādēļ mēs tik viegli noticam melnajai ēnai, kas ik pa laikam pārlido mūsu domām?

    Es jau no agras jaunības meklēju savu identitāti un savu vietu strauji mainīgā vidē. Manu bērnību piepildīja televīzija, popzvaigznes, žurnāli un vēlāk arī internets. Kā bērns es tvēru visu, kas notika apkārtējā kultūrā, jo man trūka patiesa un pilnīga piemēra, no kā mācīties vai uz kā stāvēt. Es tiešām nesapratu, kādēļ esmu tik nepareiza un kādēļ nevaru būt tāda, kā meitenes žurnālos un televizorā. Viņas kļuva par manu paraugu, taču es vēl nesapratu, ka šīs meitenes un slavenību dzīves medijos bieži vien nemaz nav patiesas. Es sekoju kultam, kurš pelna naudu ar maldiem un realitātes izpludināšanu.

Šīs domas, ka esmu nepareiza, neglīta un nevērtīga mani tik ilgi turēja savā tvērienā. Esmu atteikusies no skaistiem un siltiem dzīves mirkļiem šo melu dēļ. Galvā ik pa laikam taurē balsis "Bet ko par tevi padomās? Tev taču ir neglīta seja!! Tavas kājas ir par resnu!!! Vai tu gribi, lai no tevis novēršas?? Tevi nesapratīs. Nepieņems. Tu esi stulba. Bezjēdzīga. Neglīta. Salauzta!!!!"

    Pag. Kas to saka? Kam pieder šī balss? Vai to es sev saku pati vai kāds cits? Vai balss, kurai es vislabprātāk klausu, ir uzticama? No kurienes tā nāk?

    Atbilde - no bailēm un patiesības trūkuma. Es ticu meliem, jo es nezinu patiesību. Ja es pieņemtu patiesību, es kļūtu brīva no bailēm.

"Kad jūs atzīsiet patiesību, patiesība darīs jūs brīvus" - Jāņa evaņģēlijs 8:32

    Mēs esam radīti kā unikālas personības, ar vēlmi apliecināt savu identitāti citiem. Ja identitāte netiek balstīta uz stipra, nemainīga pamata, mūsu pašvērtējums var jukt un brukt. Patiesība ir tā, kas nekad nav mainījusies un nekad arī nemainīsies un patiesību var atrast pie Dieva, jo Viņš nekad nemainās - pirms 2000 gadiem, pirms mūžības un tagad, Dievs ir tas pats. Ir viena konkrēta vieta, kur atrast to, ko Viņš saka par mums - Bībelē. Kad sāku meklēt un pētīt, kāpēc es esmu, kur ir patiesība, kam ticēt, Bībele man deva to, ko pasaule man bija nozagusi. Mieru. Identitāti. Drošību. Patiesību.

Pieņem patiesību par sevi, jo Dievs saka:

 

Tu esi mīlēts!

"Jo Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka Viņš atdeva savu vienīgo dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvību." - Jāņa evaņģēlijs 3:16

 

Tu esi brīvs! 

"Brīvībai Kristus mūs ir atbrīvojis!" - vēstule galatiešiem 5:1

 

Tu esi radīts ar mērķi!

"Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas." - Psalmi 139

 

    Es katru dienu cīnos ar sevi, lai pieņemtu patiesību un atstumtu melus no sevis. Tas NAV viegli, bet, sakožot zobus un pieķeroties Dieva teiktajam, es katru reizi tomēr izcīnu šo cīņu un melnās ēnas pār manām domām sāk lidot arvien retāk un retāk. Es beidzot pieņemu patiesību par sevi. 

Mīlestībā,

V