Te ir cerība

    Šķiet, ka laiks skrien arvien ātrāk un ātrāk, un tam ir vienalga, kādā stāvoklī mēs tam skrienam līdzi. Tādēļ man dažreiz kļūst jautri, kad atceros, ka laiks ir cilvēka radīts jēdziens, jo pa īstam mums ir tikai diena, nakts un gadalaiki. Cilvēki ir mēģinājuši tiem pielāgoties, pabīdot gadus un mēnešus šurpu un turpu, pagriežot pulsteņus un dodot jaunus nosaukumus... taču dabu ielikt rāmītī nevar, lai cik ļoti cilvēkam to negribētos. 

    Arī cilvēka sirdi ielikt rāmītī nevar. Tā ir kā Visums, kā nepieradināts zirgs, kā rasas lāse. Tā vienmēr meklē, vienmēr traucas, vienmēr ilgojas. Neviens nemāk savaldīt svešu sirdi, un nevienam to arī nevajadzētu darīt.

    Reiz es piedzīvoju pavisam jocīgu periodu savā dzīvē, kad alkas pēc dzīves bija tik stipras, ka likās - esmu zaudējusi prātu vai vismaz kādu daļu sevis. Es biju pārņemta ar šo domu, ka man ir jāremdē slāpes, kas nāca no kādas dziļas un sen nekustinātas vietas manas būtnes dziļumos. Mans prāts aptinās ap šo sajūtu, šo kaisli pēc kaut kā nebijuša un pieskaņojās tās neprātam. 

    Es attapos vietās, kurās nebiju domājusi nokļūt un ar cilvēkiem, no kuriem dziļi iekšā vēlējos vairīties. Šī maldīgā dziņa stūma mani arvien tālāk un tālāk no drošības, kurā biju, no sapņa, kuram reiz ticēju. Es pieņēmu jaunu identitāti, tādu, kas mani sadalīja un atrāva no cēlām ilūzijām par sevi. Vai tu esi tā juties? Kad labprātīgi atdod savu būtību citu rokās, jo pats esi kā smilga vējā, bez dziļas saknes un aizvēja?

    Tikai pēc kāda laika es sapratu, ka maldinu sevi. Lai cik aizraujoša nebūtu šī dēkainā vieta, kurā mēģināju sevi iestumt, manas dvēseles slāpes palika neremdinātas. Viss, uz ko liku cerību, mani pārdeva nemieram un badam.

Kad man kļuva vissmagāk, manī sāka skanēt balss, ko iepriekš nekad nebiju dzirdējusi. Tā nesa mieru. Tā nesa drošību. Es jutu. Taču man bija jālemj, vai es atsaukšos balsij vai turpināšu mākslīgi sevi barot ar barību, kas nepaēdina.

    Tāds ir Jēzus. Viņš neuzbāžas ar Sevi. Viņš ir tik tuvu, cik ļaujam Viņam būt. Ja Tu vēlies Viņu ielaist savā dzīvē, Viņš to pārvērtīs, dziedinās tavu sirdi un remdēs slāpes, kas plosa tavu dvēseli. 

    Tāds ir Jēzus. Viņš atdeva visu, kas Viņam bija, lai sniegtu tev iespēju dzīvot un pazīt patiesu piepildījumu. 

    Tāds ir Jēzus. Viņš apklusina melus, ko kāds tev ir teicis. Viņš aizsargā no vētrām, kuras mēģina tevi satriekt. Viņš mierina, kad tevi pārņem sāpes un nespēks.

    Tāds ir Jēzus un Viņš ir arī tev. Vai tu esi Viņam?