Veidi, kādos Dievs mainīja manu dzīvi

            Ir pagājuši trīs gadi, kopš Dievs mainīja manu dzīvi. Varbūt tas skan salkani vai neizprotami, tomēr tieši tā arī notika. Mana dzīve radikāli izmainījās un tas nebija izdarāms manā spēkā – to varēja tikai pats Dievs, uzticams un mīlošs Tēvs, kurš savus bērnus nepamet. Un tādēļ, manai trešajai “jaunpiedzimšanas dienai” par godu, vēlējos apkopot veidus, kādos Dievs izmainīja manu dzīvi tajā 2019. gada 17. novembra vakarā, un kā Viņš to ir turpinājis darīt. Ja tu, dārgais lasītāj, neesi pazīstams ar kristīgiem terminiem, tad varu tev izskaidrot, ko es domāju ar “jaunpiedzimšanu”. Bībelē ir pierakstīta Jēzus saruna ar kādu tā laika reliģisko līderi vārdā Nikodēms. Tajos laikos bija ļoti strikti noteikumi, kā pielūgt un pieredzēt Dievu, tādēļ Jēzus mācība bija kas nedzirdēts tā laika cilvēkiem. Šajā sarunā Jēzus Nikodēmam atklāj, ka neviens, kurš nav piedzimis “no augšienes”, neredzēs Dieva valstību. Tad viņš turpina un paskaidro, ka neviens, kurš nepiedzims “ūdenī un Garā” netiks Dieva valstībā (Jāņa evaņģēlijs 3:3-8). Ko Viņš ar to domāja? Viņš to paskaidro sīkāk šajās Rakstu vietās, bet tas nozīmē, ka mēs ienākam šajā pasaulē, šajā valstībā, piedzimstot ar ķermeni, taču, lai piedzīvotu Debesu valstību, mums ir jāpiedzimst Garā – ka mūsu dvēsele un gars piedzimst un mēs tiekam atjaunoti ar Dieva Gara palīdzību, kā arī veicam ārēju simbolu šīm iekšējām pārmaiņām – kristības ar pagremdi ūdenī. Man bija tā milzīgā laime piedzīvot atdzimšanu Garā un vēl šodien es varu apliecināt to, kas todien notika. Taču es piedzīvoju ne tikai jaunpiedzimšanu Garā, bet arī milzīgas pārmaiņas savā laicīgajā dzīvē. 

Te būs daļa no tām:

1.      Brīvība no atkarībām. Šis bija milzīgs brīnums, kas notika tajā vakarā. Es kādu gadu biju regulāri lietojusi alkoholu līdz tādam stāvoklim, ka vairs nespēju to kontrolēt un, lai sevi neapkaunotu, bieži dzēru vienatnē vai pārlejot alkoholu tējas krūzēs. Katru dienu man bija spēcīga vilkme pēc iemīļotā dzēriena pudeles vai meklēju iespējas doties turp, kur varēju lietot, ko vēlējos. Ik pa laikam biju uzsmēķējusi zāli un pēdējos mēnešos arvien biežāk arī parastās cigaretes, ietekmējoties no mana toreizējā puiša, kurš smēķēja kā skurstenis. Pēc šī vakara, kurā Dievs radikāli mainīja manu dzīvi, likās, ka šī vilkme pēc pudeles bija kā ar nazi pārcirsta. Ja līdz tam veikalā nevarēju paiet garām iemīļotā alus pudelei, tad pēc šī vakara visa šī vēlme un kārība bija pilnībā izdzisusi.

2.     Brīvība no neveselīgām attiecībām. Kā jau daudzi no mums, arī es mēģināju celt savu pašvērtējumu ar attiecībām. Tā nu pāris mēnešus pirms manas jaunās dzīves ar Jēzu, biju kopā ar ļoti harizmātisku un turīgu puisi, ar kuru kopā pavadījām daudz laika un kurš pat pārcēlās uz Daugavpili, lai būtu man klāt studiju laikā. Tā sākās mūsu elpu aizraujošais un nervus kutinošais romāns. Dēļ manām attiecībām ar šo intriģējošo cilvēku, kurš tai pat laikā ievilka mani ļoti bohēmiskā un nemiera pilnā ikdienā, es jutos pilnīgi apmaldījusies. Lai apmierinātu savu ego un patmīlību, es pakļāvu sevi situācijām, kurās nemaz nevēlējos atrasties un visu laiku nonācu pretstatā ar savu sirdsapziņu. Izmisīgā vēlme būt atzītai un mīlētai jau gadiem lika man pieņemt sliktus lēmumus un darīja atkarīgu no citu cilvēku uzmanības un atzinības. Taču, sastopot patiesu mīļoto un uzticamo manas sirds pazinēju Jēzu Kristu, es tiku atbrīvota no vilkmes pēc tādām attiecībām, kas skādēja man un citiem.

3.     Ieradumu un rakstura maiņa. Būšu godīga, es vienmēr biju bijusi slinka un pašpietiekama, arī egocentriska persona. Mani interesēja es pati un biju jauka tad, kad tas deva man kādu labumu. Mani neinteresēja citu cilvēku domas vai vajadzības. Tas, kā šī sastapšanās ar dzīvo Dievu mainīja manu raksturu un ieradumus, ir radikāli. Es to vēl joprojām nespēju aptvert. Šķiet, ka man ir iedota jauna sirds un atjaunots prāts. Šķiet, ka mani tik ļoti piepildīja Dieva mīlestība un žēlastība, ka tas pilnībā transformēja manu skatu uz sevi, pasauli un citiem. Es vairs nevēlos izmantot citus savam labumam, es vēlos palīdzēt. Es vairs nepatērēju šo pasauli, es gribu padarīt to labāku. Pat tik maza, bet man milzīga lieta, kā skats uz savu ķermeni – es pirmo reizi mūžā esmu sākusi uzcītīgi sportot, jo Dieva vārds saka, ka mūsu ķermenis ir Svētā Gara mājoklis – mums tas ir jāciena un jāuztur labā stāvoklī! Es to tagad daru, ne tikai tāpēc, ka tā ir rakstīts, bet tāpēc, ka mans skats uz sevi ir atjaunots un dziedināts. Dievs man ir devis spēku un disciplīnu kļūt par labāku sevi. Es vairs nepavadu stundām skatoties vienu Netflix seriālu pēc otra, vienu jēlu filmu pēc otras – es savu laiku vairs nevēlos notriekt bezjēdzīgi, bet izvērtēt to, ko skatos, klausos, runāju – vai tas ceļ mani un citus, vai tomēr nē? Šīs pārmaiņas ir seismiskas un esmu ļoti pateicīga Debesu Tētim par to. 

 

Nu lūk, trīs ļoti lielas pārmaiņas manā dzīvē, kas notika vienā vakarā un turpina būt par svētību manai dzīvei vēl šodien, trīs gadus vēlāk. Ak, cik daudz Tam Kungam ir priekš mums, ja vien esam gatavi Viņam atsaukties!

 

Ja vēlies ar mani kopā aiziet uz kādu draudzi, dod ziņu! Ja vēlies pievienoties Alfa kursam, kas ir bezmaksas iknedēļas nodarbības kristietības izpētei visā Latvijā, dod ziņu!

Sirsnībā, 

Viktorija 💌